Leonīds Tugaļevs. FotoGrāfs


Es – Leonīds Tugaļevs, esmu dzimis 1945. gada rudzu mēneša astotajā dienā Rīgā.

Mana baltkrievu vecāmāte bija burve. Burās arī māte. Tēvam bija čūskas gudrība, taču karš viņu padarīja nervozu.

Viņi visi jau aizsaulē.

Es esmu pagāns. Ticu Dabai.

Esmu bijis strādnieks kokzāģētavā, inženieris projektēšanas institūtā, fotogrāfs žurnālā...

Arī man bija savs arhitektu birojs... Tagad esmu pensionārs.

egbijs bija pirmais, ko fotografēju. Sekoja portreti, vai pareizāk – tēli... Vera – mana sieva – nāca tiem par modeli. Pēcāk – Latvijā pazīstami mākslas ļaudis. Reportāžas. Daudz izstāžu. Daudz balvu.

Tas ir jau vecs stāsts. Kad to pārlūkoju, tad redzu, ka strādāts bijis labi. Esmu gandarīts. Tāpēc, ka darīts precīzi, bez juceklības. Nekā lieka. Nekā. Turklāt – ir kaut kāda nojausma. Nezinu kāda, taču mierā būt tā man neļauj.

Tā tad arī visa jēga. Sev pašam domāts attaisnojums fotomākslinieka darbam. Cerībā, ka Baltkrievijas purvu burvji neļaus samelot.

Leonīds Tugaļevs. Pašportrets
Pašportrets